Un vēlreiz - visiem laimīgu, radošu un gaišu 2009.gadu!
Šis priekš manis ir bijis ļoti savāds gads. Arī mūzikā. Pirmkārt jau atskārsme par to, ka vadot radiostaciju, tev laika tam, lai vienkārši paklausītos mūziku un jaunus albumus, ir salīdzinoši daudz mazāk (kā bija pirms tam).
Un otrkārt - tā īsti jau šogad nemaz nebija ko klausīties. Nu labi, protams, ka es pārspīlēju, taču “sausais atlikums” 3 dienas pirms 2009.gada iestāšanās ir šāds - ja noslēdzot 2007.gadu, man bija viennozīmīgs favorīts nr.1., proti, Arcade Fire masterpiece albums “Neon Bible” un bija arī citas savdabīgas vērtības, piemēram, Imanta Dakša “Mežs Ieiet Sevī” un, protams, arī vēlviena pašmāju dziesminieka - Goran Gora debijas albums, PJ Harvey pievēršanās klavierēm un tā joprojām, tad šogad aina ir krietni vien bēdīgāka.
Lai nu būtu kā būdams, viena ļoti zīmīga un visnotaļ pozitīva tendence gan ir. Proti, šogad ir iznākuši daudzi debijas albumi, kas atnesuši “slavu un apbrīnu” daudziem, kas patiešām ir to pelnījuši (dziesminieks Bon Iver, par kuru plašākas masas uzzināja šī gada SXSW konferencē, ir spilgts piemērs).
Un visu beidzot. 2007.gadā es bez īpašām problēmām varēju sastādīt kvalitatīvu albumu top 30. Šogad - dzirdēts pārāk maz vai arī pārāk daudz dzirdēts kaut kas tāds, ko par “labāko” nosaukt nekādi nav iespējams.
Un tāpēc -
Mans 2008.gada albumu Top10:
Spiritualized - Songs in A&E
The Dodos - Visiter
Ruby Suns - Sea Lion
Elbow - The Seldom Seen Kid
Johnny Flynn - A Larum
Bon Iver - For Emma, Forever Ago
Sigur Ros - Med Sud I Eyrum Vid Spilum Endalaust
MGMT - Oracular Spectacular
Vampire Weekend - Vampire Weekend
Nr.1. - Fleet Foxes - Fleet Foxes
Izvērstu atskatu par aizvadīto gadu mūzikā klausies šo trešdien, 31.decembrī, no plkst. 13.00 @ EIPI Radio (
Tags: Blogs, EIPI Radio Blogs, Jaunumi, Mūzika, Raidījumi no Eduards Ozoliņš
No Comments »
Šajās dienās pirms gada (2007.), Kembridžas universitātes Kings koledžas koris, savā ikgadējā Ziemassvētku koncertā “Festival of Nine Lessons and Carols”, pirmoreiz atskaņoja pazīstamo latviešu Ziemassvētku kompozīciju “Šai svētā naktī”.
Dziesmas teksta autore ir dzejniece Valda Mora (1902. - 2001.), savukārt viedokļi par tās mūzikas autoru ir pretrunīgi un liek uzdot vairākus jautājumus.
“Oficiālā versija” toreiz pirms gada, neraugoties uz to, ka par faktu, ka kompozīcijas autors ir komponists Valdemārs Ozoliņš (1896. -1973.), Okupācijas muzejam rakstīja trimdā dzīvojošā Judīte Vagners.
Viņa muzejam apgalvoja, ka jau pēc komponista nāves, sakarā ar vēlmi izmantot komponista mūziku, sazinājusies ar Ozoliņa atraitni Valiju Ozoliņu un saņēmusi atļauju to izmantot (tostarp arī “Šai svētā naktī”).
Diemžēl, man ar Judītes Vagners kundzes viedokli iepazīties nejauši izdevās tikai šogad un es nekavējoties ar viņu sazinājos, elektroniski saņemot apstirpinājumu tam, ka viss liecina par to, ka dziesmas autors patiešām ir Valdemārs Ozoliņš.
Savā atbildes vēstulē viņa man rakstīja:
“Varu drosi apliecinat, ka sis dziesmas komponists ir Valdemars Ozolins. Rakstisu Jums par notikumiem, ka si dziesma ienaca mana dzive.
Mana mate Austra Andersone-Plampe, dzimusi Berzina bija viena no Jana Medina skolniecem - saprotu, ka vina bija laba draudzene Medinu Marijai, Jusu radniecei Valijai Ozolinai un vel ceturtai, kura bija izsutita Sibirija (diemzel tas vardu nezinu, es ari biju tikai meitene tai laika).
Pec iecelosanas Kanada un ASV vinas abas sarakstijas ar Sibirija izsutito draudzeni, sutija vinai produktu pacinas (galvenais kafiju) un protams, dzejolus, dziesmas un cita veida uzmundrinajumus. Vinas ticeja, ka atgriezisies un satiksies atkal Latvija! Sarakste notika ari ar Medinu Mariju, es vinu satiku Latvija 1986. gada. Valda Mora ari dzivoja ASV un, cik zinu, manai matei un Valijai bija sarakste ar vinu. Vinas visas apmainijas ar Ziemas svetku kartinam, sveicieniem.
Valdemars Ozolins so dziesmu komponeja ASV pirms 1976. gada, jo si dziesma paradas pirmo reizi Kanada izdota NO DEBESIM ES ATNESU Ziemas svetku dziesmu gramata, izdota l976. gada decembri, Gaismas Rits izdevnieciba. So gramatu sastadija un technisko darbu veica mana mate Austra Andersone-Plampe, palidzeja abu draudzu macitaji Juris Calitis un Ivars Gaide. Zinu, ka mana mate sanema atlauju no Ozoliniem so dziesmu ievietot gramata. Sai gramata ir ari vel otra V. Ozolina komponeta dziesma “Baltas sniega parslas”, E. Pavasara vardi.
Es pieaugu, studeju un kluvu musu korporacija Spidola par Kantu Magistri. 1985. gada mes izdevam mazu Ziemas svetku dziesmu burtnicinu ar 18 dziesmam, domatas dziedat musu eglites sarikojuma. Viena no dziesmam bija “Sai sveta nakti” un tada sakara rakstiju Valijai Ozolinai (sanemu no manas mates adresi) un ludzu atlauju so dziesmu publicet. Vina to labprat man atlava, pateicas par to. Es vinai aizsutiju kantikumu Ziemas svetkos.”
Un te nu rodas dažas neskaidrības.
Oficiālajā versijā teikts, ka Ziemassvētku apsveikuma kartīte, par kuru jau augstāk man raksta Vagneres kundze, ir apsveikums Martai Zaļaiskalns un kā apsveicējas tajā norādītas Lidija, Mārīte un Stasja (nevis Austra, Valija un Marija).
Tāpat nesakrīt arī dati par to, no kurienes vēstule sūtīta - ja oficiālajā vēstulē sūtītājas ir “likteņa biedrenes Noriļskas politieslodzīto nometnē), tad Vagneres kundzes versijā runa ir par sūtītiem uzmundrinājumiem un produktu paciņām no trimdas uz nometni.
Diemžēl uz manām norādēm par nesakritībām, Vagneres kundze man vēl nav paguvusi atbildēt, kā arī Okupācijas muzeju (tur glabājas kartiņas orģināls) man vēl nav sanācis apmeklēt, tāpēc pagaidām šī savdabīgā Ziemassvētku mīkla vēl paliek neatminēta…